Ar tieši šādu nosaukumu skatos video “Stupid in America”, ko aizguvu no @arturs tviterī. Pamanot faktu, ka raidījums ilgst 40 minūtes, man bij tāds – nu džīzas, šitik gari??!! – bet es neizslēdzu. Labi vien bija.
Kādus tik brīnumus (tikai izteiciens, jo tur viss ir pa īstam) nenācās redzēt un dzirdēt. Jājautā – vai tiešām mācoties Amerikā (tagad netiek runāts par universitātēm vai koledžām, bet gan pamatskolām un vidusskolām) vari izaugt par, atvainojos, – idiotu?
Raidījums „20/20”, ko pārraida ABC News un to vada reportieris/pētnieciskais žurnālists, vārdā Džons Stosels (John Stossel). Vadot raidījumu, viņam diendienā ienākot visādas vēstules ar sūdzībām, ka tā un tā skola esot slikta utt., līdz ar to viņš uztaisīja speciālizlaidumu par skolām štatos.
Parasti visās trulajās amerikāņu komēdijās skolu reprezentē kā ko garlaicīgu, kur skolēni var darīt visu, kas ienāk prātā. Amerikāņu skolās esot tā pat kā šajās filmās. Re, viens puisis pateica frāzi, ka visi pīpējot zāli skolā un tas esot normāli. Nu kmōn… Gribot izpētīt skolu no iekšienes, no skolēnu redzesloka, tas nemaz neesot tik viegli izdarāms, jo ar kamerām ne kurā katrā skolā laidīs iekšā (something to hide or what?!). Hah, Vašingtonas videnē ielaida žurnālistus, bet tikai labākajās klasēs ar labākajiem (nominācijās – gada labākie) skolotājiem. Vairs nav ko minēt, idiotus tak nerādīs (zinu, zinu – skarbi, bet neviens jau negrib lepoties ar baru cilvēku, kas nemāk atbildēt uz ikdienišķiem jautājumiem). Mācīties ģeogrāfiju, spēlējot monopolu… ??
Lai pavērotu amerikāņu zināšanas, parastie studenti tiek salikti kopā ar studentiem no citām valstīm. Šie studenti nokārtoja testus ar daudz labākiem rezultātiem, nekā amerikāņi, piebilstot, ka tests bija patiesi viegls un, ja amerikāņi ko šādu nevar izpildīt, tad patiešām esot stulbi. Paši studenti vaino pasniedzējus, jo apgalvo, ka gribētu mācīties, tomēr nespēj, jo nav kas viņiem reāli to iemācītu.
Skolas pašas savu līmeni vaino naudas nebūšanā. Vajag vairāk naudas. Nez, kur viņi to liek? Jautājot skolai Masačūsetsā, cik naudas vajadzētu – atbilde ir – miljoni, noteikti miljoni (tā it kā nauda no gaisa kristu). Arī Kanzasā bij baigais plāns – uzbūvēt peldbaseinu, trenažierus, sporta zāli un ieviest datoru klasi, cerībā, ka jaunieši uzlabos savas atzīmes un parādīsies vēlme mācīties. Un?? NOTHING! Viss tikai uz leju vien slīd. Jauniešus ar naudu laikam nenopirksi (skan jocīgi, bet tā nu tas ir). Papildus nauda tika piešķirta, tika iztērēti miljoni, pat uzskaitīts, ka par vienu skolnieku tērē ~10 miljonus un nekādu rezultātu. Kā arī fascinē, ka uzsver lasīšanu un matemātiku. Ok, par matemātiku es neko nesaku, pati mācījos tikai uz 4niekiem, lai būtu sekmīga un viss, bet lasīšana… Labs piemērs ir kāds puisis, kam ir tuvu 18 gadiem – viņš lasa 4.klases līmenī (pēc US standartiem). Māte centās sarunāt visādas skolotāju sapulces, kurās izrunātu lietu, bet ko pasaka direktors – puika labi lasot un redzot viņā progresu. Tomēr māte uzstāja uz 70h, kas tiek pavadītas lasot un voila – čalim līmenis 2 klases augstāks.
„You can give public schools all the money in America and it would not be enough!” teica kādas skolas bijušais direktors, apgalvojot, ka nauda nav risinājums.
Cik noprotu, tad Amerikā ar skolām ir visai drausmīgi – cilvēks nevar izvēlēties, kurā skolā viņš grib mācīties, bet ir „piesiets” tai skolai, kas ir tuvāk viņa dzīvošanas rajonam.
„Youre children are stuck in this school because of the ZIP code.”
Cilvēki, kas ar to galīgi nav apmierināti, pat mēģina apiet likumu, skolā pasakot, ka ir pierakstīti tādā un tādā kvartālā, lai tikai tiktu tai skolā iekšā, tomēr vairumā gadījumu šos cilvēkus pieķer, jo policisti (vai kkādi pašvaldībnieki or something) pārbauda katru adresi – ja šis cilvēks tur patiešām dzīvo, tad iet pārbaudīt visu māju, pat skolēna istabu un atvilktnes, lai zinātu, ka ir uz ilgu laiku.
Arī atlaist skolotājus, esot murga darbs. Skolotājs var rakstīt aizskarošu, seksuāli uzbrūkošu e-pastu skolēnam, pat atzīties, ka ir to darījis un direktoram nav tiesību tā vienkārši atlaist skolotāju no darba. Tas prasot gadus, jo ir jāiziet cauri miljonam likumu, kāpēc būtu jāatlaiž šis skolotājs. Ir jāpierāda fakts, ka skolotājs savu darbu (tb – māca) dara slikti, tikai tad ko reāli var iesākt.
Te nu jāsaka – labi, ka mēs neesam US. Man vienmēr ir šķitis, ka izglītības līmenis Latvijā ir diezgan labs, bet to visu padara jocīgu fakts, ka bezmaz vai katram otrajam cilvēkam ir augstākā izglītība. Par pamatskolu un vidusskolu gan labāk nerunāsim. Tagad neklāstīšu par saviem „mīļajiem” pasniedzējiem, jo tad es dabūtu ribās – teiksim tā – daudz ir atkarīgs no tā kā viņi māca un pasniedz savu priekšmetu. Mani pat biznesa ekonomika uzrunāja, jo bij pasniedzējs, kas tiešām mācēja to visu pasniegt. Un, protams, ir pašam jāgrib – ar to būs pagrūtāk (es + matemātika = never gonna happen!)
Šādos gadījumos man prieks, ka dzīvoju Latvijā. Tāds arī bija mans mērķis, izmācīties šeit un aizlaist tālēs zilajās ! (neprasiet ‘kur’ un ‘kāpēc’ – Latvija nekad nav bijusi mana sapņu zeme, nekad neesmu bijis patriots)
